Saskaņā ar jaunākajām ekonomikas prognozēm nākamajos gados valsts budžeta deficīts turpinās pieaugt un varētu būt ievērojami lielāks, nekā sākotnēji tika paredzēts valdības plānos.
Viens no galvenajiem iemesliem šādai situācijai ir strauji augošie izdevumi aizsardzības nozarei, kas kļuvuši par būtisku faktoru, ietekmējot kopējo valsts finanšu bilanci. Tas savukārt nozīmē, ka valdībai būs mazāk iespēju brīvi rīkoties ar līdzekļiem un ierobežotāki resursi citu nozīmīgu un sabiedrībai svarīgu prioritāšu finansēšanai nākamajā gadā.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka valdībai tuvākajā laikā nāksies strādāt ar pieaugošu budžeta deficītu, lai sabalansētu valsts ieņēmumus un izdevumus. Viņš skaidro, ka tēriņi aizsardzībai un iekšējai drošībai pēdējos gados būtiski palielinājušies, kas rada spēcīgu finansiālu spiedienu uz citām sabiedrībai nozīmīgām nozarēm, tostarp demogrāfijas politiku un izglītības sistēmas finansējumu.
Lai mazinātu šīs disproporcijas, valdība plāno turpināt stingrāku taupības politiku un meklēt risinājumus, kas palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu līdzsvaru valsts budžetā.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa uzsver, ka, lai gan budžeta deficīts šobrīd sasniedz aptuveni 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tas pagaidām vēl nav pārsniedzis pieļaujamo robežu. Vienlaikus viņa norāda, ka tuvākajos gados būs nepieciešams īpaši rūpīgi izvērtēt valsts izdevumu struktūru un meklēt iespējas optimizēt līdzekļu sadali, jo drošības un aizsardzības joma paliek par galveno valdības prioritāti, kurai tiek pakārtoti arī citi politikas mērķi.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris, ka, lai saglabātu fiskālo disciplīnu un nodrošinātu ilgtspējīgu valsts finanšu attīstību, ir būtiski nepārkāpt noteiktos budžeta deficīta rāmjus.
Viņš prognozē, ka gaidāmās diskusijas par valsts budžetu būs īpaši intensīvas un brīžiem arī sarežģītas, taču vienlaikus atgādina, ka visu politisko spēku pienākums ir pieņemt pārdomātus un atbildīgus lēmumus, kas kalpotu sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Ekonomikas eksperti atgādina, ka valsts rīcībā būtībā ir divi galvenie instrumenti budžeta deficīta samazināšanai — vai nu izdevumu samazināšana, vai arī nodokļu palielināšana. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsver, ka valdībai būs jāizvēlas viens no šiem ceļiem, iespējams, kombinējot abus risinājumus, lai panāktu līdzsvaru.
Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka norāda, ka, ja tuvāko gadu laikā ar izdevumu samazināšanu vien neizdosies sasniegt nepieciešamo stabilitāti, tad nodokļu paaugstināšana kļūs par neizbēgamu soli, lai nodrošinātu valsts finanšu sistēmas stabilitāti.
Latvijas Bankas eksperti uzsver, ka ilgtermiņā izvairīties no nodokļu celšanas būs ļoti sarežģīti, ja valsts neuzņemsies īstenot būtiskas un dziļas pārmaiņas pašreizējā izdevumu struktūrā.
Viņuprāt, tas nozīmētu ne tikai rūpīgu valsts budžeta prioritāšu pārvērtēšanu, bet arī drosmīgus lēmumus, piemēram, atsevišķu valsts funkciju privatizāciju, efektīvāku resursu pārvaldību un administratīvo izmaksu samazināšanu. Šādu pasākumu īstenošana ļautu samazināt finanšu spiedienu uz nodokļu politiku, tomēr, ja šādas reformas netiks veiktas pietiekami ātri un izlēmīgi, nodokļu palielināšana kļūs par faktiski neizbēgamu risinājumu nākotnē.
